Governu Japaun Selebra Inaugurasaun Edifísiu Eskola Foun Rua iha Suku Orlalan, Postu Administrativu Laclubar, Munisípiu Manatuto

2022/8/31
Foto grupo (Escola Wernae-Leul)
Embaixador entrega xavi escola ba Administradór Municipiu Manatuto (Escola Fatulaun)
 Iha loron 31 fulan Agostu tinan 2022, Sr. Masami KINEFUCHI, Embaixadór Japaun ba Timor-Leste partisipa iha serimónia inaugurasaun edifísiu eskola foun rua mak foin renovadu mak hanesan eskola Fatulaun no eskola Wernae-Leu iha Suku Orlalan, Postu Administrativu Laclubar, Munisípiu Manatuto. Serimónia ne’e organiza husi Fundasaun Leobalu no STVJ Manatuto, ONG lokál sira ne’ebé implementa projetus rua ne’e respetivamente. Ofisiais governu lokál husi autoridade relevante sira, partes interesadas, profesóres, funsionáriu eskola no estudante sira partisipa hamutuk ho Embaixadór Kinefuchi iha serimónia refere.
Embaixador hato'o Diskursu (Escola Wernae-Leul)
 Embaixadór KINEFUCHI hato’o nia agradesimentu wa’in ba komunidade sira iha Suku Orlalan no ONG lokál rua ne’ebé renova ona edifísiu eskola foun sira ne’e ho kapas tebes. Entre estudante sira hosi Eskola Wernae-Leu, na’in ida hateten “Ha’u sente haksolok ho edifisiu eskola foun ne’e. Edifisiu eskola foun ne’e proteze ami nia seguransa. Sei laiha tan udan been sulin tama ami nia eskola laran. Ami sei la sente tan malirin ona wainhira anin-boot. Ha’u entusiazmu tebes atu uza klase foun ne’e komesa aban.”

 Projetu sira ne’e finansia liu husi Japaun nia Fundu Asisténsia Seguransa Umana ba komunidade sira iha nivel baze (GGP) ho objetivu atu hadi’ak ambiente edukasional ba estudantes besik na’in 500, ikus mai hadi’ak kualidade edukasaun no estudante sira nia moris. Governu Japaun fó ona apoiu ho montante $90,781 dolares Amerikanu ba konstrusaun salas de aula tolu no sala profesóres nian ida iha eskola Fatulaun no montante $90,879 dolares Amerikanu ba konstrusaun salas de aula tolu no sentina lima iha eskola Wernae-Leu. 

 
Embaixador asina iha plaka (Escola Fatulaun)
 GGP lansa ona projetu hamutuk 132 iha Munisipísiu 13 hahú kedas iha tinan 2000 ne’ebé fó asisténsia barak liu mak iha parte infraestrutura inklui konstrusaun no reabilitasaun fasilidade eskola, postu saude no abastesimentu sistema bee-moos hodi responde ba komunidade sira nia nesesidade bázika oioin iha nivel baze.